Par mums
SIA TERMOLAT ir 2010. gadā dibināts būvniecības uzņēmums ar izteiktu specializēšanos industriālo siltumnīcu projektēšanā un būvniecībā, industriālo ēku būvniecībā, kā arī automātikas un vadības sistēmu projektēšanā, ražošanā un uzstādīšanā. SIA TERMOLAT vada profesionāļi ar vairāk kā 30 gadu pieredzi dažāda veida būvniecības pakalpojumu sniegšanā un var lepoties ar veiksmīgi realizētiem projektiem Latvijā, Austrumeiropā un Skandināvijā. Uzņēmums sadarbojas ar vadošajiem pasaules siltumnīcu konstrukciju, apšuvuma, laistīšanas sistēmu, apgaismojuma un citu saistošo iekārtu ražotājiem.
Realizētie projekti
Pateicoties plašajai pieredzei daudzveidīgu projektu īstenošanā, mēs spējam nodrošināt pārdomātus un tehniski precīzus risinājumus katra klienta vajadzībām
Profesionālie plēves tuneļi Dobelē
Siltumnīcas
Siltumnīcu LED apgaismojuma sistēma Getliņos
Aprīkojums
Profesionālā sēklaudzēšanas siltumnīca Priekuļos
Siltumnīcas
Profesionālā siltumnīca Mežvidu kokaudzētavā
Siltumnīcas
Profesionālā siltumnīca Gulbenes novadā
Siltumnīcas
Profesionālo siltumnīcu komplekss Siguldā
Siltumnīcas
Zinātne. Daba. Būvniecība.
Jaunumi
Bufertvertne siltumnīcā: kā siltuma akumulators ietaupa naudu
2026. gada 25. oktobrī elektroenerģijas vidējā biržas cena Latvijā bija 2,96 €/MWh. Nedaudz vairāk nekā nedēļu vēlāk, 2. novembrī, tā sasniedza 347 €/MWh – vairāk nekā simtkārt augstāku līmeni. Arī dabasgāzes cena Eiropas biržā (TTF) oktobra beigās pakāpās līdz augstākajam līmenim kopš 2022. gada. Šādā tirgū uzvar nevis tas, kurš saražo siltumu, bet tas, kurš spēj izvēlēties, kad to saražot. Tieši to dara bufertvertne (sarunvalodā – bufertanks): tā nošķir siltuma ražošanu no patēriņa. Šajā rakstā skaidrojam, kā bufertvertne darbojas, kā izvēlēties tās izmēru un – pats galvenais – cik daudz naudas tā var ietaupīt Latvijas siltumnīcā, ja rēķina ar 2026. gada rudens cenām.
Vairāk
Kā samazināt enerģijas patēriņu un izmaksas industriālajā siltumnīcā?
Apsildāma dārzeņu siltumnīca Baltijā un Skandināvijā gadā patērē 250–450 kWh enerģijas uz katru kvadrātmetru, bet, ja ražo visu gadu ar papildapgaismojumu, - 600–800 kWh un vairāk. Saskaņā ar modelēšanas pētījumiem Latvijā siltumnīcai gadā vajag ap 435 kWh siltuma uz m², Igaunijā - 453, Zviedrijā - 555, bet Somijā - 618 kWh. Daudzās saimniecībās enerģija ir otrā lielākā izmaksu pozīcija uzreiz aiz darbaspēka, un pēdējo gadu cenu svārstības to ir sāpīgi atgādinājušas. Labā ziņa: ziemeļu audzētāji ir pierādījuši, ka patēriņu var samazināt krasi. Šajā rakstā - zinātniski pārbaudīti risinājumi gan stikla, gan profesionālajām plēves siltumnīcām, kā arī reāli rezultāti, ko sasnieguši audzētāji.
Vairāk
Bērzu sēklu siltumnīca „Zābakos" - ražas vietā zināšanas
Lielākā daļa siltumnīcu, ko būvējam, ir paredzētas ražas iegūšanai - dārzeņi, augļi, stādi. Kokaudzētavā „Zābaki" Krimuldas pagastā uzdevums bija mazliet savādāks. Šeit siltumnīcai jāaizsargā nevis augļi, bet ģenētika. 2026. gada 16. jūnijā AS „Latvijas Finieris" paziņoja par jaunas bērzu sēklu siltumnīcas būvniecības uzsākšanu savā kokaudzētavā „Zābaki". SIA “TERMOLAT” ir šī objekta būvuzņēmējs.
VairākPartneri
