Cik maksā katrs procents? Vienkāršs aprēķins

Lai saprastu, par kādām summām ir runa, aplūkosim viena hektāra (10 000 m²) apsildāmu siltumnīcu, kas gadā patērē 400 kWh/m². Tas ir 4000 MWh siltuma gadā. Ja siltuma pašizmaksa ir 60 €/MWh, gada apkures rēķins sasniedz 240 000 eiro. Katrs ietaupītais procents nozīmē 2400 eiro gadā, 30 % ietaupījums - 72 000 eiro, bet 50 % - 120 000 eiro gadā. Desmit gados tas jau ir vairāk nekā miljons eiro - summa, par kuru var finansēt vērienīgu modernizāciju. Tāpēc energoefektivitāte nav tikai vides „bonuss”, bet gan tiešs konkurētspējas jautājums.

Aprēķinā pieņemta siltuma pašizmaksa 60 €/MWh. Tā ir orientējoša vidējā vērtība siltumam no šķeldas katla. Tajā ietverts kurināmais, katla lietderība un ekspluatācijas izmaksas. Faktiskā cena ir atkarīga no šķeldas cenas un mitruma, katla stāvokļa un piegādes līgumiem.

Ja siltumu ražo ar elektrību, aina ievērojami mainās, jo izmaksas tieši seko elektroenerģijas biržas cenai. Siltumsūknis ar sezonas lietderības koeficientu 3 no 1 MWh elektroenerģijas saražo aptuveni 3 MWh siltuma. Pēdējo mēnešu biržas cena Latvijā bija ap 130 €/MWh. Pie tās siltums no siltumsūkņa maksā aptuveni 43 €/MWh, kas ir lētāk nekā no šķeldas. Taču 2026. gada 2. novembrī vidējā biržas cena Latvijā sasniedza ap 345 €/MWh. Tādā dienā tas pats siltums maksā jau aptuveni 115 €/MWh, gandrīz divas reizes vairāk nekā šķeldas siltums. Ja šāda cena saglabātos visu gadu, vienam hektāram ietaupījuma procents būtu ap 4600 eiro, bet 30 % ietaupījums - ap 138 000 eiro gadā.

Tāpēc siltumsūknis vislabāk darbojas kopā ar bufertvertni. Tā ļauj uzkrāt siltumu lētajās stundās un dārgajās to neražot. Gudrākais risinājums bieži ir vairāki siltuma avoti, piemēram, šķeldas katls un siltumsūknis, vai elektriskais katls, starp kuriem klimata dators katru stundu izvēlas lētāko.

Pirms sākat: mērījumi, nevis iepirkumi

Ko neredz, to nevar arī samazināt. Atsevišķi skaitītāji apkurei, apgaismojumam, sūkņiem un ventilācijai ātri parāda, kur aizplūst nauda. Aptuveni 80 % apkures enerģijas siltumnīca patērē naktī, tāpēc visātrāk atmaksājas tie ieguldījumi, kas mazina siltuma zudumus naktī.

Latvijā uzņēmumiem, kuru gada patēriņš pārsniedz 500 MWh, Energoefektivitātes likums prasa ieviest energopārvaldības sistēmu (ISO 50001) vai veikt energoauditu. Līdzīgas prasības lielajiem patērētājiem ir visā Eiropas Savienībā. Šo pienākumu ir vērts uztvert nevis kā birokrātiju, bet kā gatavu rīcības plānu: labs audits atklāj ne tikai problēmas, bet arī to, kādā secībā pasākumi jāīsteno un cik ātri tie atmaksāsies.

TOP 3 efektīvākie risinājumi enerģijas izmaksu samazināšanai

Ja jāizvēlas, ar ko sākt, šie trīs risinājumi dod lielāko ieguvumu gan stikla, gan profesionālajās plēves siltumnīcās:

1. Enerģijas aizkari - viens aizkars ietaupa 25–30 % siltuma, otrs aizkaru slānis vēl 25–40 %; plēves siltumnīcās apkures izmaksas samazinās par 30–50 %, un ieguldījums atmaksājas 2–4 gados.

2. Turbulatori - atgriež pie augiem zem jumta un aizkara uzkrāto silto gaisu; apkures patēriņš ziemā var samazināties līdz 30 %, 1 ha siltumnīcā tas ir ap 61 000 € neto gadā, un ieguldījums parasti atmaksājas 1–3 gados.

3. Bufertvertne - ļauj saražot siltumu tad, kad tas ir vislētākais, izmantot dienā saražoto CO₂ un uzlādēt siltumu lētajās elektroenerģijas biržas stundās, kā arī pat pelnīt no dalības frekvences regulēšanas tirgū.

Kopā tie veido spēcīgu pamatu: aizkari samazina siltuma zudumus, turbulatori nodrošina, ka saražotais siltums nonāk tieši pie augiem, bet bufertvertne - ka tas tiek saražots lētāk. Pārējie risinājumi rakstā sakārtoti pēc ieguvuma lieluma.

TOP 1. Enerģijas aizkari - lielākais ieguvums par saprātīgu cenu

Vienkārša stikla seguma bez aizkara siltuma caurlaidības koeficients (K) ir 7-8 W/(m²·K). Viens labs enerģijas aizkars to samazina līdz aptuveni 3,5, divi aizkari - līdz 2,5. Vāgeningenas Universitātes (WUR) pētījumos tomātu kultūrā viens aizkars ļāva ietaupīt 25-30 % siltuma, optimizēts aizkars ar zemu gaisa caurlaidību - ap 40 %, bet otrs aizkaru slānis deva vēl 25-40 % salīdzinājumā ar vienu aizkaru. Ja aizkaru tur aizvērtu, līdz saules starojums sasniedz 50 W/m², nevis atver jau saullēktā, ietaupījums pieaug vēl par 10-15 %.

Aizkari darbojas arī profesionālajās plēves siltumnīcās ar kopīgām notekām: ASV universitāšu dati liecina par 30-50 % mazākām apkures izmaksām un 2-4 gadu atmaksāšanās laiku. 

Praktiski padomi:

• kombinējiet caurspīdīgu enerģijas aizkaru, ko ziemā var turēt aizvērtu arī dienā, ar alumīnija pārklājuma aizkaru nakts stundām;
• rūpējieties par malu blīvējumu - spraugas starp aizkaru un frontoniem vai sānu sienām, kā arī caurumi aizkarā aprij ievērojamu daļu ietaupījuma;
• atveriet aizkarus pakāpeniski, aptuveni 30 minūšu laikā, lai aukstais gaiss no augšas nekristu uz augiem;
• neaizmirstiet sānu aizkarus - tie ir īpaši svarīgi šaurās siltumnīcās, kur sienas veido lielu daļu ārējās virsmas.

TOP 2. Turbulatori - gaisa maisītāji, kas atgriež siltumu pie augiem

Siltais gaiss vienmēr ceļas augšup. Ziemā zem jumta vai zem enerģijas aizkara izveidojas silta gaisa „spilvens”, kamēr augu zonā ir vēsāk. Šis siltums nevienam nenāk par labu - tieši pretēji, tas palielina siltuma zudumus caur jumtu, un apkurei jāstrādā vairāk, lai augu līmenī sasniegtu vajadzīgo temperatūru. Turklāt nevienmērīgs gaiss rada vēsas un mitras zonas, kurās veidojas kondensāts un vairojas slimības.

Šo problēmu risina turbulatori - pie griestiem piekārtas gaisa recirkulācijas iekārtas, kas silto gaisu no jumta zonas virpuļveida (radiāli spirālveida) plūsmā novada lejup pie augiem - bez caurvēja un bez kultūru izžūšanas riska. Pazīstamākais piemērs ir vācu ražotāja DOLL Wärmetechnik patentētais Turbulator®, kas 2013. gadā saņēma Vācijas dārzkopības inovāciju balvu (Deutscher Innovationspreis Gartenbau). Tā darbību apstiprina arī CFD plūsmas modelēšana un termogrāfiskie mērījumi, ko veicis inženierbirojs Merkle & Partner. Tradicionālie griestu ventilatori rada galvenokārt horizontālu plūsmu, bet turbulators siltumu atgūst vertikāli - no jumta zonas tieši uz augu zonu.

Populārais modelis DV8000 ar 830 mm diametru nodrošina līdz 8000 m³/h gaisa plūsmu un darbojas līdz 12 m rādiusā. Tipiskajā darba režīmā (50 % ātruma) tas patērē tikai ap 30 W, jo ir aprīkots ar augstas efektivitātes EC motoru. Reversā funkcija ļauj pārslēgt gaisa plūsmas virzienu: ziemā siltums tiek novadīts lejup pie augiem, vasarā silto gaisu var izvadīt caur jumta ventilāciju, bet sniegotās ziemās - veicināt sniega kušanu uz jumta un atslogot, vai pat izglābt, siltumnīcas konstrukciju. Ātrumu abos virzienos regulē bezpakāpju režīmā ar 0-10 V signālu, tāpēc iekārtas var pieslēgt klimata datoram.

Ražotāja termogrāfiskie mērījumi rāda, ka pēc turbulatoru ieslēgšanas temperatūra un mitrums siltumnīcā izlīdzinās ļoti īsā laikā. Apkure ieslēdzas vēlāk, un kopējais siltumenerģijas patēriņš ziemā var samazināties līdz 30 % - atkarībā no siltumnīcas konstrukcijas, apkures sistēmas un ekspluatācijas režīma. Ietaupījums ir arī elektroenerģijā: salīdzinājumā ar tradicionālu AC griestu ventilatoru (~400 W pie 50 % ātruma) viena DV8000 iekārta 4000 darba stundās gadā ietaupa ap 1480 kWh jeb ~296 eiro (pie 0,20 €/kWh).

Cik tas ir naudā? Ekonomiskā pamatojuma piemērs 1 ha siltumnīcai:

Piemērs balstīts uz ražotāja DOLL Wärmetechnik tehniskajiem datiem; platības, patēriņa un cenu pieņēmumi ir ilustratīvi, un precīzam aprēķinam nepieciešami konkrētās siltumnīcas dati.

Arī ņemot vērā turbulatoru elektroenerģijas patēriņu, neto ietaupījums šajā piemērā ir ap 61 000 eiro gadā, un atmaksāšanās laiks parasti ir 1-3 gadi - atkarībā no iekārtu skaita, uzstādīšanas izmaksām un komercpiedāvājuma. Pie raksta sākumā izmantotā patēriņa (400 kWh/m²) ietaupījums būtu vēl lielāks - ap 70 000 eiro gadā. Iekārtu skaits un izvietojums vienmēr jāprecizē individuālā plānā, ko SIA “TERMOLAT” sagatavo individuāli katram projektam.

Ieguvumi nav tikai enerģijā. Vienmērīga temperatūra un mitrums nozīmē mazāk kondensāta uz augiem un konstrukcijām, mazāku pelējuma un slimību risku un līdz ar to mazāku augu aizsardzības līdzekļu patēriņu, vienmērīgāku augšanu un veselīgāku, pievilcīgāku produkciju ar mazākiem zudumiem realizācijā. Horizontālās gaisa plūsmas (HAF) ventilatori palīdz izlīdzināt temperatūru pa siltumnīcas garumu, bet siltuma atgūšanu no jumta zonas nodrošina tieši vertikālā plūsma. Tāpēc turbulatori ir viens no izmaksu ziņā efektīvākajiem energoefektivitātes pasākumiem gan jaunās, gan esošās stikla un plēves siltumnīcās - neatkarīgi no apkures sistēmas veida.

TOP 3. Bufertvertne - siltuma „akumulators”

Bufertvertne (sarunvalodā - bufertanks) ir liela, siltumizolēta karstā ūdens tvertne, kas ļauj laikā nošķirt siltuma ražošanu no tā patēriņa. Katls vai koģenerācijas stacija strādā vienmērīgi un optimālā režīmā, bet tvertnē uzkrājas siltums nakts maksimālajai slodzei. Ieguvumi ir trīs: katls var būt mazāks, tas retāk ieslēdzas un izslēdzas, un dienā saražoto CO₂ var izmantot augu mēslošanai, nezaudējot siltumu. Parasti tvertnes tilpums ir no 200 līdz 700 m³ uz hektāru - atkarībā no CO₂ stratēģijas un siltuma avota. Piemēram, Lietuvā 8 ha dārzeņu kompleksā darbojas 6 MW šķeldas katls ar 160 m³ bufertvertni, bet Igaunijā kāds gurķu audzētājs kopā ar koģenerācijas staciju izmanto divas 1100 m³ tvertnes.

Mūsdienās bufertvertnei ir vēl viens uzdevums. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis tirgo elektroenerģiju kopīgajā „Nord Pool” biržā, un cenas no stundas uz stundu mainās ļoti strauji. Latvijas cenu apgabalā 2025. gadā starpība starp diennakts dārgāko un lētāko stundu vidēji bija 165 €/MWh, bet negatīva cena gada laikā bija 164 stundas. Siltumsūknis vai elektrokatls ar FCR automātikas funkciju, kas uzlādē tvertni lētajās stundās, pārvērš cenu svārstības no riska par priekšrocību. Nīderlandes audzētāji jau tagad ar viena klimata datora palīdzību pārslēdzas starp četriem siltuma avotiem, katru stundu izvēloties lētāko. Pie tam, FCR automātikas funkcija elektrokatlam ļauj ņemt dalību un pelnīt frekvences regulēšanas tirgū.

Citi risinājumi - sakārtoti pēc ieguvuma

Kad pamats ir ielikts, nākamie soļi ir sakārtoti pēc tā, cik lielu ietaupījumu tie parasti dod. Daļa no tiem prasa nelielus ieguldījumus, daļa - plānotu modernizāciju.

4. Gudra klimata vadība: ietaupījums bez lieliem ieguldījumiem

Temperatūras integrācijas pamatā ir atziņa, ka augi „skaita” diennakts vidējo temperatūru, nevis katru stundu atsevišķi. Tomātu izmēģinājumos šī pieeja ļāva ietaupīt 15-30 % siltuma. Aizkaru vadība pēc āra temperatūras un saules starojuma, nevis pēc pulksteņa, deva 23-30 %, bet mitruma kontrole ar siltuma atgūšanu - 15-25 %. Pēc WUR aprēķiniem katrs procentpunkts, par kuru paaugstina relatīvā mitruma iestatīto vērtību, gadā ietaupa ap 1 m³ gāzes uz kvadrātmetru.

Šos principus apvieno pieeja „Het Nieuwe Telen” (nīderl. - jaunā audzēšana): aizkari ir aizvērti ilgāk, un mitrumu kontrolē ar sausu āra gaisu un siltuma atgūšanu, nevis vēdinot caur aizkara spraugām. Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes (SLU) aprēķinos mitruma novadīšanai tomātu siltumnīcā tika patērēti 23-29 % siltuma, bet rotējošs siltummainis šo patēriņu samazināja par 15-17 %. Pasaulē vadošās  Vāgeningenas biozinātņu universitates sacensībās „Autonomo siltumnīcu izaicinājums” mākslīgā intelekta vadītās siltumnīcas uz kilogramu ražas izlietoja par aptuveni 60 % mazāk siltuma nekā pieredzējuši audzētāji, un visas piecas MI komandas nopelnīja vairāk.

Šo stratēģiju atbalsta arī turbulatori: vienmērīgi sajaukts gaiss ļauj turēt aizkarus aizvērtus ilgāk, nebaidoties no mitrām zonām.

5. Profesionālās plēves siltumnīcas: savas priekšrocības un savi noteikumi

Daudzlaidumu plēves siltumnīcas ir pilnvērtīgs profesionāls risinājums - to būvniecība ir lētāka, un, ja tās ir pareizi izvēlētas un uzturētas, tās var būt ļoti energoefektīvas. Saskaņā ar ASV universitāšu datiem vienkāršas polietilēna plēves siltuma caurlaidības koeficients ir ap 6,5 W/(m²·K) - praktiski tāds pats kā vienkāršam stiklam. Divslāņu plēve ar gaisa spilvenu starp slāņiem šo rādītāju samazina līdz aptuveni 4,0 W/(m²·K), bet divsienu polikarbonāts - līdz 3,7. Divslāņu piepūstā plēve samazina siltuma zudumus naktī par aptuveni 40 %, turklāt siltumnīca ar jaunu plēvi parasti ir hermētiskāka nekā stikla siltumnīca: gaisa apmaiņa tajā ir 0,5-1,0 reizes stundā, stikla siltumnīcā - 1,0-1,5 reizes.

Lai šīs priekšrocības nezustu, svarīgas ir detaļas:

• Piepūšanas ventilators. Uzturiet starp slāņiem aptuveni 60 Pa spiedienu un ņemiet gaisu no ārpuses, nevis no siltumnīcas - auksts, sauss gaiss mazina kondensāta veidošanos starp slāņiem. Ieteicams uzstādīt manometru, trauksmes signalizāciju un rezerves barošanu: ja ventilators vējainā naktī apstājas, plēve var saplīst.
• IR (termiskā) plēve. Infrasarkano staru piedevas naktī aiztur siltuma starojumu un ļauj ietaupīt vēl 10-20 % apkures. Ziemeļu klimatā papildu izmaksas parasti atmaksājas jau pirmajā sezonā.
• Pretkondensāta (anti-drip) pārklājums. Kondensāta pilieni gaismas caurlaidību samazina vidēji par 9 % un siltuma zudumus palielina par 12-16 %. Kad pēc dažiem gadiem pārklājuma efekts izzūd, plēve sāk izmaksāt vairāk, nekā šķiet.
• Plēves maiņas laiks. Netīrumu un novecošanās dēļ gaismas caurlaidība gadā var samazināties pat par 2 %. Plēvi ir vērts nomainīt, kad gaismas zudums pārsniedz aptuveni 5 %, izzudis pretkondensāta efekts vai radušās noplūdes, - arī tad, ja materiāls vēl izskatās vesels.
• Gala sienas. Divsienu polikarbonāta frontoni ir siltāki un ilgmūžīgāki par plēves frontoniem, un pie pamatiem tos ir vērts siltināt.
• ETFE. Šī etilēna tetrafluoretilāna plēve laiž cauri 94-95 % gaismas, kalpo ilgāk par 30 gadiem, un divslāņu konstrukcijā tās siltuma caurlaidības koeficients ir ap 3,1 W/(m²·K). Tiesa, tā ir aptuveni 10-15 reižu dārgāka par polietilēnu.

Plēves siltumnīcās bieži izmanto gaisa sildītājus, un to lietderība ievērojami atšķiras: vienkārša sildītāja ar dabisko dūmgāzu novadīšanu sezonas lietderība ir ap 65 %, kondensācijas sildītājam - ap 93 %. Pāreja uz kondensācijas iekārtām ļauj ietaupīt līdz 30 % kurināmā. Ūdens apkure zem augu renēm vai grīdā dod vēl 20-30 % ietaupījuma, jo siltums nonāk tieši pie augiem.

6. Katlu māja: ekonomaizeri un kondensatori

Vienkāršs praktisks likums: ik reizi, kad dūmgāzu temperatūra pazemināt par 20 °C, katla lietderības koeficients palielinās par aptuveni vienu procentpunktu. Tāpēc lielu efektu dod dūmgāzu ekonomaizeri (+5-7 %) un dūmgāzu kondensatori. Koksnes katla lietderība bez papildiekārtām ir ap 84 %, ar ekonomaizeru - ap 92 %, bet ar kondensatoru, kas izmanto arī ūdens tvaika kondensācijas siltumu, tā pārsniedz 100 % (rēķinot pēc kurināmā zemākā sadegšanas siltuma). Labas prakses siltumnīcās kondensatori pie koksnes katliem ietaupa 15-30 % kurināmā. Priekšnosacījums ir zema atgaitas ūdens temperatūra, tāpēc apkures sistēma un kondensators jāprojektē kopā, nevis atsevišķi.

7. Siltuma avoti nākotnei

Skandināvija ir parādījusi ceļu: Zviedrijā jau 2017. gadā ap 59 % siltumnīcu enerģijas ieguva no biokurināmā, bet Somijā šķelda ir galvenais apkures kurināmais. Lietuvas dārzeņu audzētājiem šķelda izmaksā par 30-40 % lētāk nekā dabasgāze. Jāatceras, ka kurināmā maiņa samazina izmaksas un izmešus, bet ne patērēto kilovatstundu skaitu, - tāpēc tā vislabāk darbojas kopā ar aizkariem un hermētisku segumu.

Siltumsūkņu sezonas lietderības koeficients gaiss–ūdens siltumsūkņiem ir ap 2,9, zemes siltumsūkņiem - 3,2-4,4, turklāt jo zemāka ir apkures ūdens temperatūra, jo efektīvāk tie strādā. Vācijas Fraunhofera institūta simulācijā 1 MW siltumsūknis siltumnīcā sedza 68-90 % siltuma pieprasījuma, samazināja siltuma cenu no 11,5 līdz aptuveni 9 centiem par kWh un CO₂ izmešus - par 70-87 %. Koģenerācija atmaksājas, ja elektroenerģija ir vismaz trīs reizes dārgāka par gāzi. Tāpēc gudrākais risinājums bieži vien ir vairāku siltuma avotu kombinācija ar bufertvertni un klimata datoru, kas katru stundu izvēlas lētāko.

8. LED apgaismojums - bet ar aprēķinu

Ziemeļu ziemā papildapgaismojums ir nepieciešamība, un tieši šeit slēpjas lielākais elektroenerģijas ietaupījuma potenciāls. Mūsdienu LED gaismekļu efektivitāte ir virs 3,0 µmol/J (mikromoli fotonu uz džoulu), labākajām augstspiediena nātrija (HPS) lampām - ap 1,8 µmol/J. Vāgeningenas modelī apgaismojuma elektroenerģijas patēriņš samazinājās par aptuveni 40 %. Tomēr LED gaismekļi izdala mazāk siltuma, tāpēc apkure jāpastiprina par 9-49 %, un kopējais ietaupījums ziemeļu klimatā ir 10-27 %.  Somijas tomātu un gurķu audzētāji, kas apgaismojuma vadību piesaistīja elektroenerģijas biržas cenai, enerģijas izmaksas samazināja par 8-15 %.

9. Hermētiskums un „garlaicīgās” detaļas

Saplīsušas rūtis, nodiluši blīvējumi, vaļā atstātas durvis, slikti noslēgtas vēdlūkas un uztinamo sānu sienu malas - pa šīm vietām aizplūst nauda. Noplūžu novēršana parasti ietaupa 3-10 %, savukārt stiprs vējš siltuma zudumus var pat dubultot, tāpēc vējlauži nav tikai ainavas elements. Perimetra siltumizolācija – 25-50 mm biezas putupolistirola plāksnes vismaz 60 cm dziļumā - mazina siltuma zudumus gruntī, un augsne gar sienām kļūst līdz pat 5 °C siltāka. Pie durvīm noder vējtveri vai slokšņu aizkari. Jau tikai apkures katla tīrīšana un regulāra apkope var dot līdz 20 % ietaupījuma, jo kvēpi katlā palielina kurināmā patēriņu par aptuveni 10 %.

Reāli rezultāti: ko sasnieguši audzētāji un pētnieki

Atsevišķu pasākumu procenti ir noderīgi orientieri, taču audzētājus visvairāk interesē, ko dod risinājumu kopums. Dokumentētie piemēri rāda, ka kopējais ietaupījums salīdzinājumā ar standarta praksi ir no 30 līdz 75 %.

Dati no publicētiem pētījumiem un nozares avotiem; rezultāti ir atkarīgi no kultūras, siltumnīcas un sākotnējā stāvokļa.

Ilustratīvajā viena hektāra piemērā ar 240 000 eiro gada apkures rēķinu jau 30 % ietaupījums – līmenis, ko „Het Nieuwe Telen” sasniedza ar aizkariem un ventilāciju, – nozīmē 72 000 eiro gadā. Pilns modernizācijas komplekts, kas tuvojas VenlowEnergy rezultātiem, ļautu ietaupīt 150 000–170 000 eiro gadā.

Īsumā: ko var sasniegt ar katru risinājumu

Ietaupījumi nav savstarpēji saskaitāmi.

Rīcības plāns: no ātrajiem ieguvumiem līdz pilnai modernizācijai

Šoziem (mazi ieguldījumi): novērsiet noplūdes, iztīriet un noregulējiet katlu, pārbaudiet plēves piepūšanas spiedienu, ieviesiet temperatūras integrāciju un aizkaru vadību pēc starojuma, uzstādiet turbulatorus.

1–3 gadu laikā (vidēji lieli ieguldījumi): uzstādiet vai nomainiet enerģijas aizkarus (ieteicams divus slāņus), uzstādiet bufertvertni, elektrokatlu, HAF ventilatorus, nomainiet novecojušo plēvi pret IR plēvi ar pretkondensāta pārklājumu, ieviesiet enerģijas patēriņa monitoringu.

Ilgtermiņā (lieli ieguldījumi): ETFE plēve, siltumsūkņi un šķeldas katls ar dūmgāzu kondensatoru, LED apgaismojums ar biržas cenām piesaistītu vadību, mitruma kontrole ar siltuma atgūšanu.

Galvenā atziņa: risinājumi nav jāsaskaita, tie jāsavieno

Ietaupījumu procentus nevar vienkārši saskaitīt, jo katrs nākamais pasākums iedarbojas uz jau samazinātu patēriņu. Tāpēc vislabākos rezultātus sasniedz tie, kas siltumnīcu - gan stikla, gan plēves - uztver kā vienotu sistēmu: aizkari un hermētisks segums samazina siltuma pieprasījumu, turbulatori atgriež siltumu pie augiem, bufertvertne un efektīvs katls nodrošina lētu siltumu, bet gudrs klimata dators to precīzi sadala. Latvijā Lauku atbalsta dienests (LAD) piedāvā atbalstu ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunīgajā enerģijā (līdz 65 % no attiecināmajām izmaksām) - aktuālos nosacījumus iespējams noskaidrot pie LAD. Arī pārējās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs ir vērts iepazīties ar vietējām atbalsta programmām.

SIA “TERMOLAT” kopš 2010. gada ir Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) biedrs un projektē, būvē un modernizē profesionālas stikla un plēves siltumnīcas Baltijā un Skandināvijā. Ja vēlaties izvērtēt savas siltumnīcas energoefektivitātes potenciālu, rakstiet mums - sagatavosim piedāvājumu, kas būs piemērots tieši Jūsu situācijai.