Salnas var ietekmēt augus dažādos veidos, sākot no lapu un ziedu bojājumiem līdz pat pilnīgai auga bojāejai. Lai novērstu šādus zaudējumus, tiek izmantotas dažādas pretsala aizsardzības metodes:

• Laistīšana:
  • Laistīšana ir viena no vienkāršākajām un izplatītākajām metodēm. Ūdens sasalšanas procesā izdalās siltums, kas pasargā augus no zemākām temperatūrām..
  • Šo metodi var pielietot gan mazos dārzos, gan lielos laukos, izmantojot smidzināšanas sistēmas.
  • Laistīšana ir cieši jāuzrauga, lai tā būtu nepārtraukta visā zemās temperatūras laikā, kā arī, lai ūdens apjoms tiktu pareizi noregulēts. Šeit būtu nepieciešama klātienes uzraudzība salnas laikā vai arī automatizēti risinājumu ar termostatiem.
• Agroplēve un citi seguma materiāli: 
  • Agroplēve un citi seguma materiāli veido fizisku barjeru starp augiem un auksto gaisu. Tie palīdz saglabāt siltumu un pasargā augus no sasalšanas.
  • Šie materiāli ir īpaši efektīvi mazos dārzos un siltumnīcās. Savukārt, lielākām teritorijām manuāla apsegšana ar agroplēvi var būt ļoti laikietilpīga vai pat neiespējama.
  • Jāpatur prātā, ka agroplēve salīdzinoši ātri nolietojas un bojājas, līdzarto izmaksas par materiāla nomaiņu būs regulāras.
  • Lielākiem dārziem un laukiem tiek izmantoti tā sauktie agroplēves tuneļi, kas netikai pasargā ražu no salnām un krusas, bet arī no putniem un kukaiņiem. Plēves tuneļi arī mēdz paātrināt ražas nogatavošanos papildus siltuma un mitruma ietekmē. Lai uzstādītu plēves tuneļus, būs nepieciešama profesionāļu palīdzība, par cik tā ietver automātikas sistēmas. Šādu tuneļu izmaksas būs vidējas, bet jāpatur prātā regulāra agroplēves maiņa.
• Siltuma ģeneratori: 
  • Lielākos laukos var izmantot siltuma ģeneratorus, kas silda gaisu un pasargā augus no salnas.
  • Šī metode ir efektīva, bet var būt salīdzinoši dārga gan ģenerātora izmaksu, gan patērētās enerģijas maksājumu ziņā.
• Ventilatori:
  • Ventilatori palīdz cirkulēt gaisu, novēršot aukstā gaisa uzkrāšanos augu tuvumā.
  • Šī metode ir efektīva, ja salnas nav pārāk spēcīgas un temperatūras pārāk zemas.
  • Šīs metodes izmaksas būs vidējas.
• Pretsala torņi:
  • Tās ir augstas konstrukcijas, kas aprīkotas gan ar ventilātoriem, gan sildītājiem, un to galvenais uzdevums ir sajaukt un sasildīt gaisa slāņus, tādējādi novēršot aukstā gaisa uzkrāšanos zemākajos līmeņos, kur tas var kaitēt augiem.
  • Torņi var nodrošināt efektīvu aizsardzību pret salnām lielās platībās.
  • Šī metode ir viena no efektīvākajām, bet sākotnējās izmaksas var būt augstas.

Sistēmu izvēle un to efektivitāte

Izvēloties pretsala aizsardzības sistēmu, ir svarīgi ņemt vērā vairākus faktorus:

• Klimatiskos apstākļus: cik biežas un intensīvas ir salnas jūsu reģionā.
• Kultūraugu veidu: dažādiem kultūraugiem ir atšķirīga izturība pret temperatūras svārstībām un salnu.
• Pieejamos resursus: cik daudz esat gatavs ieguldīt aizsardzības sistēmās.
• Saimniecības lielumu.

Pretsala aizsardzības sistēmas ir būtiski instrumenti lauksaimniekiem un dārzkopjiem, lai pasargātu ražu no dabas stihijām. Izvēloties piemērotāko sistēmu un pareizi to pielietojot, var ievērojami samazināt zaudējumus un nodrošināt stabilu ražu.

Salnas Latvijā

Latvijā salnas visbiežāk novērojamas pavasarī (maijā) un rudenī (septembrī, oktobrī).

Salnu biežums un intensitāte atšķiras atkarībā no reģiona, reljefa un tuvuma jūrai.

Klimata pārmaiņas ietekmē salnu biežumu, un tiek prognozēts, ka nākotnē to skaits var samazināties, bet intensitāte var palielināties.

Reģionālie dati:

Vidzeme:

Šajā reģionā, īpaši Vidzemes augstienē, salnas ir biežākas un intensīvākas, nekā citviet Latvijā. Reljefa dēļ šeit veidojas aukstā gaisa masas, kas attiecīgi rada salnas. Zosēni un Madona ir vietas, kur bieži tiek fiksētas zemākās temperatūras un intensīvākās salnas Latvijas teritorijā.

Latgale:

Arī Latgalē, īpaši tās austrumu daļā, salnas ir biežas. Rēzekne un Daugavpils ir pilsētas, kurās visbiežāk tiek reģistrētas zemākās gaisa temperatūras un salnas Latgalē.

Kurzeme:

Kurzemes piekrastē salnu biežums ir mazāks, salīdzinoši ar citām vietām Latvijas teritorijā, tieši pateicoties jūras ietekmei, kas padara klimatu nedaudz maigāku. Tomēr arī Kurzemes centrālajā daļā, piemēram, Stendē un Saldū, salnas var būt gana regulāras.

Zemgale:

Zemgale ir viens no siltākajiem reģioniem Latvijā, līdz ar to salnu skaits ir salīdzinoši mazāks. Tomēr arī šeit gan pavasarī, gan rudenī mēdz būt salnas, kas var apdraudēt lauksaimniecības kultūras.

Līdzarto salnas ir sastopamas faktiski visā valsts teritorijā. Ir reģioni un piekraste, kur tās ir statistiski retāk, kā arī maigākas, tomēr ražas apdraudējuma vai bojāejas risks ir un pastāv visā valsts teritorijā.

Precīzu salnu skaitu katrā reģionā ir grūti noteikt, jo tas var mainīties katru gadu atkarībā no laikapstākļiem. Un jāpatur prāta, ka citreiz pieteik ar vienu intensīvu salnu, lai zaudētu daļu vai pat visu ražu. Tāpēc aizsardzība pret salnām un dažādu pretsala sistēmu ieviešana lauksaimniekiem ir ļoti būtiska.

Inovatīvs risinājums aizsardzībā pret salnām – PRETSALA TORŅI

Pretsala torņi ir viena no metodēm, ko izmanto, lai pasargātu lauksaimniecības kultūras no salnām. Lūk, detalizētāks ieskats par to, kā tie darbojas un kādi ir to plusi un mīnusi:

Darbības princips:

• Pretsala torņi ir augstas konstrukcijas, kas aprīkotas ar ventilatoriem un sildītājiem.
• To galvenais uzdevums ir sajaukt gaisa slāņus, tādējādi novēršot aukstā gaisa uzkrāšanos zemākajos līmeņos, kur tas var kaitēt augiem.
• Aukstais gaiss ir smagāks un nosēžas zemāk, tādēļ torņi palīdz novadīt siltāko gaisu no augšējiem slāņiem un sajaukt to ar auksto gaisu pie zemes, paralēli to arī sildot.
• Torņos ir iebūvēti sildītāji, kas papildus silda gaisu, tādējādi palielinot aizsardzības efektivitāti.

Galvenās iezīmes:

• Augsta konstrukcija: torņi var būt dažāda augstuma, atkarībā no aizsargājamās platības un reljefa.
• Ventilatori: spēcīgi ventilatori, kas nodrošina gaisa cirkulāciju.
• Sildītāji: elektriski vai gāzes sildītāji, kas palielina gaisa temperatūru.
• Automātiska vadība: modernākie torņi ir aprīkoti ar sensoriem un automātiskām vadības sistēmām, kas reaģē uz temperatūras izmaiņām un iedarbina aizsardzības sistēmu automātiski, tādējādi palielinot efektivitāti un aizsardzības spējas.

Priekšrocības:

• Efektīva aizsardzība: torņi var nodrošināt efektīvu aizsardzību pret salnām lielās platībās.
• Automātiska darbība: automātiskā vadība ļauj torņiem darboties bez cilvēka iejaukšanās.
• Ilgtermiņa risinājums: torņi ir ilgtermiņa ieguldījums, kas var kalpot daudzus jo daudzus gadus.

Trūkumi:

• Augstas sākotnējās izmaksas.
• Enerģijas patēriņš: torņi patērē enerģiju, īpaši modeļi ar sildītājiem.
• Efektivitāte ir atkarīga no reljefa un apstākļiem: Torņi darbojas labāk atklātās vietās, un to efektivitāti var ietekmēt kalni un meži.

Pielietojums:

• Augļu dārzi: torņi bieži tiek izmantoti augļu dārzos, lai pasargātu ziedus un augļus no salnām.
• Vīna dārzi: vīna dārzos torņi palīdz saglabāt vīnogu ražu.
• Dārzeņu lauki: torņi var tikt izmantoti arī dārzeņu laukos, lai pasargātu dārzeņus no salnām.

Pretsala torņi ir viens no efektīvākajiem risinājumiem salnas radīto postījumu apkarošanā, bet tā sākotnējās iegādes un uzstādīšanas izmaksas var būt salīdzinoši augstas. To izvēle ir atkarīga no konkrētiem apstākļiem, piemēram, no lauksaimniecības platības, kultūraugu veida un pieejamajiem resursiem.

SIA TERMOLAT ir oficiālais SPAG Group pārstāvis Baltijas valstu reģionā. SPAG Group jau vairāk nekā 50 gadu piedāvā pretsala un pretkrusas aizsardzības sistēmas visā pasaulē. 

SPAG Group ražotais EOLE pretsala tornis ir ideāli piemērots situācijās, kad gaisa temperatūra samazinās zem 0 °C, un pastāv salnas veidošanas risks. Apstākļos, kad gaisa temperatūra samazinās zem -4 °C, optimālai ražas aizsardzībai ļoti svarīgi ir pieslēgt sildītāju.

Sildītājs nodrošina karsta gaisa plūsmu, kuru tornis izkliedē pa zemes virsmu, temperatūru paaugstinot par 2 grādiem un nodrošinot aizsardzību līdz pat -6 °C. 

Sildītājs sastāv no dūmvada, degļa un sūkņa, kas var būt mehānisks vai elektrisks.

Viens EOLE pretsala tornis pasargā teritoriju no salnas radītajiem postījumiem 6 ha platībā.

Sistēmas darbības pamatā tiek izmantota termiskā inversija, kas dabiski rodas pie tumsas iestāšanās. Tā veidojas gaisa slānī, kura augstums ir no 10 līdz 20 metriem, pateicoties dienas laikā uzkrātajam siltumam. Tornis savāc šo silto gaisu no augšējiem slāņiem un virza to atpakaļ uz zemi, tādējādi pasargājot ražu no salnas radītajmiem postījumiem. Pie zemākām temperatūrām papildus ir jāieslēdz sildītājs, kas nodrošina vēl lielāku aizsardzību pie vēl zemākām temperatūrām. 

Tornim ir dažādas motorizācijas iespējas. Tā motoru iespējams darbināt gan ar elektrības, gan gāzes, gan degvielas, kā arī traktora sakabes palīdzību. Pateicoties aerodinamiskajiem propelleriem, tas spēj pārvietot nepieciešamo gaisa plūsmu, lai novērstu salnas rašanos riskus.

Tornis veic 360 grādu pagriezienu piecās minūtēs, un pateicoties termiskās inversijas slāņa savāktajai karstā gaisa piedziņai, dzenskrūvju radītai ventilācijai (kas izraisa augu un augļu vieglu kustību) un temperatūras svārstībām tiek panākta aizsardzība pret salnas radītajiem postījumiem pie temperatūras līdz pat - 6°C.

Sistēmu iespējams iedarbināt manuāli, attālināti (ar mobilās aplikācijas starpniecību), kā arī pilnībā automātiski (sensori).

Lai uzzinātu vairāk par EOLE pretsala torņiem, to darbības, uzstādīšanas un lietošanas specifiku, kā arī izmaksām – sazinies ar SIA TERMOLAT speciālistiem, kuri būs priecīgi atbildēt uz visiem Jūsu jautājumiem, kā arī palīdzēs piemeklēt visatbilstošāko pretsala aizsardzības risinājumu tieši Jums un Jūsu saimniecībai.